Ierīkojot septiķi, kura uzdevums ir savākt kanalizācijas ūdeņus, ļaut tiem nostāties un sākt sākotnējo bioloģiskās noārdīšanās procesu, jānodrošina, lai notekūdeņi no septiķa vidē tiek novadīti tikai caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu: filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts–grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un akām vai niedru laukiem.
Spices ierīkošana – kvalitatīva un ilgtspējīga ar jaunākajām tehnoloģijām un materiāliem.
Tieši rūpnieciski izgatavotās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas varētu būt labākais risinājums, sevišķi domājot par vides aizsardzību un ūdens resursu lietderīgu izmantošanu.
Ar dziļurbumu iegūtais ūdens ir kvalitatīvāks, salīdzinot ar ūdeni, kas iegūts no augšējiem zemes slāņiem jeb kvartāra slāņiem, jo ir izolēts no bakterioloģiskā piesārņojuma – tas atrodas starp ūdens necaurlaidīgiem slāņiem. Dziļurbuma jeb artworkēziskā urbuma izbūvei tiek veikti urbšanas darbi, sasniedzot ūdensnesoša horizonta dziļumu.
Ierīkošanas izmaksu ziņā lētākais ūdens iegūšanas veids ir spice. Viena metra ierīkošana izmaksās aptuveni twenty eiro. Dziļurbuma metrs izmaksā līdz fifty eiro, guess viens metrs grodu akā maksās aptuveni a hundred and fifty eiro, rēķinot gan darbu, gan materiālus.
Vienkāršākais un arī lētākais variants kā iegūt pazemes ūdeni, ir ierīkot spici. To iespējams ierīkot tikai vietās, kur gruntsūdeņi atrodas smilšainos nogulumos un ūdens līmenis ir tuvu zemes virsmai.
Baltijas valstu reģions ir ļoti bagāts ar pazemes saldūdeni. Atmosfēras ūdens, nokļuvis gruntsūdeņos, turpina filtrēties cauri dažāda litoloģiskā sastāva iežiem uz dziļākiem slāņiem jeb ūdens horizontiem. Ūdens horizontus ģeologi klasificē pēc iežu filtrācijas īpatnībām un ģeohronoloģiskā vecuma. Ūdens ieguve horizontos pārsvarā notiek no smilšakmeņiem vai plaisainiem dolomītiem. Horizontus vienu no otra visbiežāk atdala sprostslāņi ar ļoti vāju ūdens caurlaidību – māli, merģeļi, aleirolīti. Gruntsūdeņos sastopamais ūdens parasti ir bez hidrostatiskā spiediena. No tiem infiltrējies dziļākos horizontos, ūdens jau ir zem spiediena, un šādus pazemes ūdeņus dēvē par artworkēziskiem.
Parasti tā ir fifty-sixty mm diametra tērauda caurule, kuras lejas daļa aprīkota ar sieta filtru. Cauruli ar ūdens sūkņa palīdzību ieskalo smiltī five-10 m dziļumā un pievieno pie vakuumsūkņa. Taču jāņem vērā, ka gruntsūdeņi nav pasargāti no ķīmiskā un bakteriālā piesārņojuma.
Priekšstats, ka ūdens ieguve no dziļurbuma nosaka labāku ūdens kvalitāti un daudzumu, nekā iespējams iegūt ar spici, nav pareizs.
Spices ūdens kvalitāte ir bieži apspriests temats. Var šķist, ka ūdens no dziļurbuma vienmēr būs tīrāks un labāks nekā no spices un lai iegūtu labāko ūdeni ir jāurbj pēc iespējas dziļāk, guess ne vienmēr tā ir. Reizēm Rīgā un Rīgas rajonā tieši no samērā seklām spicēm (līdz 10m dziļumam, kas uztver “virsējos” ūdeņus, ūdens kvalitāte ir labāka nekā dziļurbuma ierīkošana no dziļākiem urbumiem. Protams katrā reģionā ir savas gruntsūdens īpatnības un nepieciešamais dziļums, bet apvidus “ideas” parasti nosaka, kāda būs paredzamā ūdens kvalitāte.
). Satisfiedāla spices kurām filtrācijas siets ir no misiņa, pie sliktas ūdens kvalitātes ātrāk aizaug un to tīrīšana ar ķīmiju, var būt par iemeslu sietiņa saplīšanai, bet tīrīšana ar gaisa kompresoru nedotu nekādu efektu, jo sieta apaugums ir ciets kā akmens.
Tīrīšana ietver nogulšņu un smilšu noņemšanu, kā arī nepieciešamo tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošanu, lai atjaunotu optimālu ūdens plūsmu un tīrību.
Uzņēmums nodrošina dokumentācijas sakārtošanu (licence, urbuma pase) un iegūtā ūdens bakteriālo un ķīmisko analīžu veikšanu.
Tādējādi pašam jāparūpējas par to, lai pievadītu mājai ūdeni, kā arī atbilstīgi likumdošanai notekūdeņi tiktu savākti un nepiesārņotu copyrightārtējo vidi.